Zem mīlestības zvaigznes austošais rīts,
Ik mīlētāju skauj kā samtainais zīds.
Satikties ļaujot kam satikties lemts,
Kā teika, kā pasaka, noslēpums mīts.
Ik mīlētāju skauj kā samtainais zīds.
Satikties ļaujot kam satikties lemts,
Kā teika, kā pasaka, noslēpums mīts.
Mistērijā ietītais austošais rīts,
Vēl stiprāk liek mīlēt tos, kas jau mīl,
Kas mostoties mīļotam skūpstu jau sniedz
Un nezaudēt sevi tam neaizliedz.
Vēl stiprāk liek mīlēt tos, kas jau mīl,
Kas mostoties mīļotam skūpstu jau sniedz
Un nezaudēt sevi tam neaizliedz.
Zem mīlestības zvaigznes Amoriņš klīst
Un jūras putās Venēra dzimst,
Ik sievietē kuru vīrietis mīl,
Tas Dievieti savu kā Apolons redz.
Un jūras putās Venēra dzimst,
Ik sievietē kuru vīrietis mīl,
Tas Dievieti savu kā Apolons redz.
Mistiskais rīts, noslēpumā tīts,
Ik sirdī kā bulta iešauta trīc.
Uz pasaules visas kur cilvēki mīt
Un vīrietis - sieviete viens otru mīl.
Ik sirdī kā bulta iešauta trīc.
Uz pasaules visas kur cilvēki mīt
Un vīrietis - sieviete viens otru mīl.
Zem mīlestības zvaigznes austošais rīts,
Eņģeļu vēstules atnes sev līdz.
Ikvienam un katram kas sirdī jau mīl,
Satikties ļaujot kam satikties lemts,
Eņģeļu vēstules atnes sev līdz.
Ikvienam un katram kas sirdī jau mīl,
Satikties ļaujot kam satikties lemts,
Zem mīlestības zvaigznes manas un tavas,
Ikviena un katra uz pasaules šīs,
Novēlu pamosties ik katru rītu,
Ne reizi gadā kad mīlētāji mīl.
/Egils Dambis/
Ikviena un katra uz pasaules šīs,
Novēlu pamosties ik katru rītu,
Ne reizi gadā kad mīlētāji mīl.
/Egils Dambis/
