Es katru vakaru dzinu bārdu, lai asie rugāji nedurtos viņas maigajā ādā, kad skūpstīju viņu. Bet tad kādu vakaru, kad viņa jau gulēja, es atgriezos mājās no nakts piedzīvojuma, no mazajām cūcībām, ko mēs mēdzam atļauties, attaisnojot sevi ar ģimenes dzīves rutīnu. Es klusu apgūlos viņai blakus, lai neuzmodinātu. Tad atcerējos, ka neesmu nodzinis bārdu un sapratu – tas nozīmē, ka mīlestība ir zudusi.
Frederiks Beigbeders
Frederiks Beigbeders
