Rīt, 26. februārī tiks svinēta Pelnu diena, kas pēc kristīgo kalendāra aizsāk gavēni un iezīmē 40 dienas līdz Lieldienām, izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura. Pelni šajā dienā atgādina par cilvēku kā niecību, kam dievišķā mīlestība nepieciešama kā dzīvība.

Savukārt pēc latviešu tradīcijām šajā dienā cits citu centās izjokot, piekarot pie muguras vai dibena maisiņu ar pelniem. Tāpat ir daudz ticējumu par to, kas jādara Pelnu dienā, lai vasarā un rudenī būtu laba raža un, kā izvairīties no dažādām likstām. 

Ticējumi Pelnu dienai

Pelnu dienas rītā no plīts jāizgrābj pelni un jāuzglabā tie līdz vasarai, kad tos var izmantot dārza mēslošanas darbos.

Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemestos kāpuri.

Jāsēj pelni uz tīruma – tad nākamajā vasarā būs laba raža.

Pelnu dienā jātin lieli un cieti dzijas kamoli – tad vasarā aug lielas un cietas kāpostu galviņas un arī lieli kartupeļi.

Nedrīkst vērpt, lai jēri neklīstu.

Lopiem spalvā jākaisa pelni, lai tos dunduri un mušas nekostu.

Pelnu dienā jāvelējas – tad lini labi aug; jāmazgā krekli – tad tie būs balti.

Ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās – tad pieved peles.

Pusdienās jāvāra biezputra ar cūkas kājiņām – tad saimniecei sivēni labi padosies.

Pelnu diena tiek svētīta kaulu atpūtināšanai, lai tie nesāpētu, un par godu pīšļiem.