Saprāts cilvēkam dots, lai viņš saprastu: nedrīkst dzīvot tikai ar saprātu.
***
Principi reizēm ir jāpārkāpj, citādi no tiem nav nekāda prieka.
****
Piedzimt par muļķi nav kauns. Bet nomirt kā muļķim gan ir apkaunojums.
****
 Ja pārstājam darīt muļķības, tas nozīmē, ka esam sākuši novecot.
****
 Mēs, cilvēki, esam dīvaini radījumi. Mēs kautrējamies savas jūtas paust cits citam, kaut esam labi draugi, – un bieži vien slēpjam tās arī no sevis.
****
Mīlestība nespēj izturēt paskaidrojumus. Tā pieprasa rīcības.
****
 Mīlestība nav gluds ezeriņš, kurā var pastāvīgi spoguļoties. Tai ir paisumi un bēgumi. Ir kuģu vraki, astoņkāji un vētras, dārgumu dārgumi un pērles. Bet pērles guļ dziļi.
****
 Nauda nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina.
***
Cilvēki ir vēl lielāka inde nekā tabaka vai alkohols.
***
Sapņi mums ir nepieciešami, bez tiem mēs nespētu samierināties ar īstenību.
****
Labāk nomirt, kad vēl gribas dzīvot, nekā nodzīvot līdz brīdim, kad jau gribas mirt.
****
Par laimi var runāt labi ja piecas minūtes. Nav nekā vairāk, ko teikt, tikai to, ka esi laimīgs. Par nelaimi var runāt augām naktīm.
****
Piedošana ir vienīgais dievišķais spēks cilvēkā.
****
Vajag mīlēt – tas ir viss. Es mīlu visu: dabu, cilvēkus, kokus, mākoņus – ciešanas – nāvi – vārdu sakot: dzīvību! Es esmu optimists, un mīlestība ir manas dzīves augstākais mērķis.
****
Es neesmu nabags, ja tu esi pie manis.