*Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
*Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
*Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
*Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
*Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
*Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
Pasaulē Pūpolsvētdiena baznīcas kalendārā ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā dienā Jēzus ieradās Jeruzalemē. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo, sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus, kā arī baznīcās pirms galvenās Mises tie tika svētīti. Latvijā pirmie krāšņie zariņi pavasarī ir pūpoli, tāpēc pie mums šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu un godā tiek celts pūpols.
Savukārt Latvijā viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā, ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu, virbošanu un ērbošanu. Nav gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi tiek saistīti pat ar ļoti seniem, iespējams, pat pagāniskiem rituāliem. Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem, mazāk izplatīta, taču ievērota bijusi arī Polijā, Čehijā un Somijā.
Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, vai jānoliek citā redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.
Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie esot jāiet lauzt Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.
Tas, ka agrāk pēršana ir bijis ļoti nopietns process, liecina tā daudzie nosaukumi. Daļa no tiem atvasināti no darbības vārda "pērt" sinonīmiem: kulšana, pūpološana, pūpūlāšana, virbošana, ērbošana.
Lūk, skaitāmpanti pūpolsvētdienas pērienam!
• Apaļš kā pūpols, vesels kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
• Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
• Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, lunkans kā žagars, sarkans kā ābols, zaļš kā zars, drošs kā lauva, veikls kā vāvere. Veselība iekšā, slimība ārā.
• Še, tev, še tev! Slimībā ārā, veselība iekšā!
• Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
• Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
• Virbu, varbu, olas, olas. Olas vidū, pūpolis apkārt!
• Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
• Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
• Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
• Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
- Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
- Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, vai jānoliek citā redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.
