Lai atlikušais gads būtu labs un visādi sekmīgs, Pūpolu svētdienā jāievēro dažas svarīgas lietas!

* Pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.
* Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie jālauž pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā.
* Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.
* Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari — ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas.
* Tāpat Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.
* Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
* Pūpolsvētdienā bērni nedrīkst ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis.
* Pūpolsvētdienā nevajag iet viesos, bet dienu pavadīt mājās — tad visu gadu klāsies labi.
•    Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
•    Pūpolu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus tad vēlāk sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi neēstu.
•    Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.
•    Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās — tad dzīve ejot visu gadu labi.
•    Minētā svētdienā vajagot nogriezt sev nagus. Ja vēlāk tanī gadā gadoties redzēt ko nelabu, un nobīties, tad tikai jāpaskatās uz nagiem, un nekas nekaitēs.
•    Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute upē, tas visu gadu būs skaists.
•    Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.
•    Bērniem jāceļas pirms saules un jāsalasa skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu. Ja agri nepieceļas — visu gadu būs lāča miegs.
•    Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no trejdeviņām zālēm.
•    Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.
•    Ganiņiem šajā rītā pirms saullēkta saules jānomazgājas tekošā strautiņā, lai visu vasaru ganos nenāktu miegs.
•    Laužot zarus, tie arī jāaplūko: ja pavasarī maz pūpolu, tad nākamo vasaru būs maz kartupeļu; ja pūpolu daudz — raženi augs zirņi un pupas.
•    Kad visi nopērti un novēlēta veselība, pūpolzarus aizsprauž aiz sijas vai noliek kur citur redzamā vietā — tie tad nu visu gadu kalpo par peramajiem žagariem neklausīgiem bērniem...
•    Ar pūpolu zariem izpušķo arī kūti, lai lopi labi padodas.
•    Pēc tam, kad nopērti mājinieki, saimnieks un saimniece dodas uz laidaru - nopērt mājlopus, lai arī tie visi gadu būtu veselīgi. Ar pūpoliem nopērtās govis ir veselīgas un pienīgas, tām vilki neiet klāt.
•    Govis Pūpolu dienā jāpadzirda pirms saules lēkta, — tad tās būs visu gadu kā pūpoli: apaļas un veselīgas.
•    Govīm šajā rītā iesaka iedot sautētus sīpolus: tad būs vairāk krējuma pie piena.
•    Lai govis vasarā nebizotu, tām no paša rīta jānoberž muguras ar ledu vai sniegu.
•    Perot jērus, kumeļus, telēnus, skaita: "Apaļš kā pūpols, dibens kā sīpols!"
•    Ja šajā rītā izdodas noķert kurmi, tad tas jānoglauda un jāpalaiž vaļā, pēc tam ar to pašu roku jānoglauda zirgi: tad tie būšot brangi un spīdīgi, un naski uz darbu.

Pūpolzarus neizmet!

Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest — tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Ko Pūpolsvētdienā celt galdā?

Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus — zirņus, pupas un miežu biezputru (ar sviesta actiņu kā saulīti viducī), gavēņa laikam piemērota būs arī zivs un piena produkti, nevis gaļa. Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta “pūpolu putra” — tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.

Izlasi arī:
Pūpolsvētdienas pēriens veiksmei un veselībai