Senie latvieši ticēja, ka Zaļajā ceturtdienā dzimušie cilvēki ir burvji vai cilvēki ar pārdabiskām spējām. Saskaņā ar tautas tradīcijām šajā dienā notikusi arī liela buršana, zīlēšana un laika pareģošana.

Ja Zaļās ceturtdienas rītā uz jumta uzlikta ola nesasalst, būs laba vasara.
Bet, ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, sals vēl 40 naktis.

Zaļās ceturtdienas rītā meitai bija jākāpj uz akmens un skaļi jāgavilē, no kuras puses skanēs atbalss, no tās arī precinieks brauks.

Zaļajā ceturtdienā pirms saules lēkta ir jānoslauka logi, tad tie visu gadu nesvīdīs.

Zaļajā ceturtdienā jāizslauka sētsvidus, tad augs zaļš mauriņš.

Ja Zaļās ceturtdienas rītā papurina ābeles, tad rudenī tās dos bagātīgu ražu.

Ja pirms Zaļās ceturtdienas mežā saplūc zāles un Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules izbaro govīm – tās tajā gadā dod daudz piena.

Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules jātaisa sviests, tad vasarā būs daudz sviesta un piena.

Lai nenāktu miegs, Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules lēkta bijis jāmazgā muti tekošā ūdenī.

Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, tad vasarā kukaiņi nāks uz māju.

Ja Zaļajā ceturtdienā nests kāds koks mājā, tā skaidas bijis jāatsviež mežā atpakaļ, citādi nākot čūskas mājā.

Ja Zaļajā ceturtdienā cērt kokus – mājā visi koki sāk kalst.

Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Pirmo Lieldienu labi agri jāslauka istaba, tad nemetīsies blusas un mušas.

Izlasi arī:
Jautri pantiņi jautrām Lieldienām
Tautasdziesmas par Lieldienām

Satiecmani.lv