Viņi satikās un iepazinās kādā ballē.
Ballei beidzoties, viņš viņu ielūdza uz tasi kafijas omulīgā kafejnīcā. Sēžot vienam pret otru, neērtais klusums ievilkās, jo viņš bija pārāk uztraukts, lai ko sacītu, bet viņa - vēlējās ātrāk doties mājās.
Pēkšņi, viņš uzsauca viesmīlim: - “Vai jūs man nepadotu sāli kafijai.”
Visi uz viņu atskatījās. Tik dīvaini - sāli kafijai. Viņš piesarka, bet ... piebēra sāli kafijai un to izdzēra.
Viņa pajautāja: - “Kāpēc tev šāds ieradums?”
“Kad biju mazs zēns, es dzīvoju pie jūras. Spēlējos krastā un ikdienā baudīju jūras sāļo smaržu - tāpat kā sāļās kafijas garšu. Un tagad, ik reizi, kad dzeru sāļu kafiju, es atceros bērnību un jūru. Man pietrūkst dzimto vietu un ģimenes, kura joprojām tur dzīvo.”
Viņa aizkustināta pie sevis secināja - ja puisis domā par ģimeni un atzīstās, ka pēc tās ilgojās, viņam vajadzētu būt nopietnam un atbildīgam cilvēkam. Tad arī viņa sāka atcerēties savu bērnību, un viņu saruna izvērsās patiesi sirsnīga un jauka.
Patiesībā, viņa viņā atrada visu, ko vien var vēlēties sieviete - viņš bija iecietīgs, mīļš un rūpīgs. Šī tikšanās kļuva par tādu, kādi parasti ir klasiskie mīlas stāsti - princis apprecēja princesi, un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi. Un katru reizi, kad tika gatavota kafija, tika pievienots nedaudz sāls, jo viņa zināja - tas viņam patiks.
Pēc 40 saskanīgas kopdzīves gadiem viņš nomira, un atstāja viņai atvadu vēstuli:
- “Mana sirdsmīļā un dārgā! Vai atceries mūsu pirmo tikšanos? Es todien biju ļoti uztraucies. Patiesībā, es gribēju oficiantam palūgt cukuru, bet pārteicos, un palūdzu sāli. Nevarēju iedomāties, ka mana kļūdīšanās mums palīdzēs uzturēt sarunu. Lūdzu piedod par maniem vienīgajiem meliem mūsu kopdzīves laikā - par kafiju ar sāli. Es vairākkārt centos tev atzīties, bet baidījos, jo biju solījies nekad nemelot. Man nekad nav garšojusi sāļa kafija ... tai ir ļoti dīvaina garša! Bet visu mūžu, kopš tevi satiku .... nācās to dzert. Taču, es nekad to neesmu nožēlojis. Esot kopā ar tevi, es biju pats laimīgākais cilvēks. Ja varētu dzīvi sākt no jauna - es joprojām gribētu būt kopā ar tevi, pat tad, ... ja man tādēļ atkal nāktos dzert sāļo kafiju.”
Un ja kāds šodien viņai pajautātu, kā garšo sāļa kafija, viņa atbildētu: - “Tā ir salda...”

Stāsts pārpublicēts no Sarmītes Pīkas profila Facebook.com
https://www.facebook.com/sarmite.pika