Nedēļā ir divas dienas, par kurām nevajag domāt un uztraukties. Divas dienas, kuras vajadzētu atbrīvot no bažām un bailēm.
Viena ir vakardiena - ar savām kļūdām un rūpēm, neveiksmēm un sāpēm. Taču vakardiena ir pagājusi un vairs nav sasniedzama. Nekādas atmiņas nevar atdot vakardienu. Mēs nekādi nevaram vēlreiz atkārtot to, ko darījām vakar. Mēs nevaram izdzēst tos vārdus, kurus teicām vakar.
Otra diena, par kuru mums nevajag bažīties, ir rītdiena. Rītdiena ar jauniem pienākumiem, jaunām problēmām, lieliem solījumiem un maziem to izpildījumiem. Rīt saule ausīs vai nu spoža, vai aiz mākoņiem, bet ausīs. Taču, kamēr tā ausīs, mums nav jādomā par rītdienu, jo tā vēl nav pienākusi.
Mums katram ir tikai viena diena - šodiena. Katrs cilvēks vienas dienas cīņu ar dzīvi var izturēt. Mēs salūztam tikai tad, kad šodienai pievienojam klāt šo mūžības nastu - vakardienu un rītdienu. Nevis šodienas pārdzīvojumi ieved cilvēku ārprātā, bet sirdsapziņas pārmetumi un rūgtums par to, kas notika vakar, un bažas par to, kas notiks rīt.
Tāpēc - dzīvosim šodien!

Stāsts pārpublicēts no Sarmītes Pīkas profila Facebook.com
https://www.facebook.com/sarmite.pika