Kādu nakti cilvēks redzēja sapni - viņš pastaigājās gar jūras krastu un viņam līdzās bija Sargeņģelis.
“Gribi, parādīšu tavu dzīvi?” - Sargeņģelis vaicāja.
“Gribu!”- atbildēja cilvēks.
Viņš pamanīja smiltīs divu pēdu pāru nospiedumus. Vieni bija viņa, otri - Sargeņģeļa.
“Sargeņģel, kas tas ir?”
“Tā ir tava dzīve, cilvēk.”
“Bet kāpēc tur nav tikai viena pēdu pāra nospiedumi?”
“Tāpēc, ka eju tev līdzās.”
“Bet vietām viena pāra nospiedumi pazūd...”
“Tie ir tava mūža grūtākie posmi.”
“Kāpēc tu mani pamet tad, kad man klājās visgrūtāk?”
“Es tevi nepametu, cilvēk. Es tevi nesu rokās...”

Stāsts pārpublicēts no Sarmītes Pīkas profila Facebook.com
https://www.facebook.com/sarmite.pika