Kāds ģimenes pāris ievācās uz dzīvi jaunā mājvietā.
No rīta, tikko pamodusies, sieva palūkojās laukā pa logu un ieraudzīja kaimiņieni, kura kāra žāvēties veļu.
- “Pakaties, kāda viņai pelēka veļa!” - viņa sacīja savam vīram, kurš lasīja rīta avīzi.
- “Laikam viņai ir nekam nederīgs veļas pulveris, vai arī viņa vispār neprot mazgāt veļu. Vajadzētu iet pamācīt!”
Un tā katru reizi, kā kaimiņiene izkāra veļu, tā sieva brīnījās par to, cik tā ir netīra.
Taču, vienā skaistā rītā, paskatoties pa logu, viņa iespiedzās:
- “Neticu savām acīm! Šodien veļa ir tīra, beidzot tā čamma ir iemācījusies, kā pareizi veļa ir jāmazgā!”
- “Nē, mīļā!” - sacīja vīrs, - “Vienkārši, šodien piecēlos agrāk, un nomazgāju mūsu logu!