Reiz karalis nokļuva gūstā.
Sākumā viņš tika iemests cietumā, taču tad par viņu apžēlojās un atbrīvoja ar nosacījumu, ka viņš gada laikā spēs atrast atbildi uz jautājumu - “Ko patiesībā vēlās sievietes?”. Tad glābta būs viņa cieņa, gods un brīvība.
Karalis veselu gadu klīda gan pa savu, gan pa svešo karaļvalsti, taču atbildi tā arī nespēja atrast. Beigās viņam pačukstēja - ja nu kāds vispār to zinot, tad tā ir vecā ragana. Cena par noslēpumu gan būšot ļoti augsta.
Karalim nebija citas izvēles, kā doties vien pie raganas.
Ragana atbildēja, ka atbildi zinot gan, taču par to gribot apprecēties ar karaļa varonīgāko un pievilcīgāko bruņinieku. Karalis to nespēja prasīt no sava uzticamākā biedra, taču padevīgais bruņinieks uzstāja, ka viņš ir gatavs upurim. Viņš precēs veco un neglīto raganu.
Savukārt, ragana atklāja atbildi uz jautājumu - “Ko patiesībā vēlās katra sieviete”? Tā vēlas izlemt pati, kā dzīvot!
Kāzās ragana uzvedās pagalam briesmīgi - ēda ar rokām, šmakstināja, skaļi un nevietā smējās. Kad pienāca kāzu nakts, bruņinieks ar smagu sirdi devās uz guļamkambari.
Taču... tur viņu gaidīja visskaistākā sieviete, kādu jelkad viņš bija redzējis. Skaistule atzinās, ka ir tā pati ragana, taču pateicībā par viņa cēlsirdību, viņa ir ar mieru tikai pusi dienas būt veca un briesmīga, bet otru pusi būs jauna un skaista. Viņam tikai atliek izvēlēties - kad viņš grib viņu jaunu un skaistu, dienā vai naktī?
Bruņinieks iegrima pārdomās. Vai viņš labāk gribētu pa dienu būt kopā ar skaistuli un likties gultā ar vecu, riebīgu raganu, vai otrādi - ļaudīs būt ar raganu, bet gultā ar skaistuli.
Beigās viņš teica: - Mīļā, tā ir tava dzīve, tā ka, izlem pati!”
Smaidot ragana paskatījās uz savu bruņinieku: - “Kopš šī brīža būšu tikai skaista, jo satiku vīrieti, kurš dod iespēju man pašai izlemt - kā dzīvot!”