Kad viņa saslima ar nedziedināmu slimību, daktere iestāstīja, ka nekas slikts viņai nekaiš. Viņa noticēja. Un slimībai par spīti, nodzīvoja vēl vairākus gadus.
Labā dakterīte pie sevis brīnījās - kur viņa ņem spēkus?
Tad nomainījās ārstējošā ārste un nākamā cietsirdīgi un rupji paziņoja: - “Tavas dienas ir skaitītas! Gatavojies ļaunākajam!”
Ticība tika nogalināta. Viņai vairs nebija kur smelties spēkus, vairs nebija kam ticēt. Otrajā dienā iestājās stāvoklis, ko medicīnā sauc par komu....

Ja vēlies nogalināt cilvēku, nevajag ņemt rokās auksto ieroci. Nogalināt var ar vārdu, nokaujot ticību sev.
Šādi cilvēki pastāv un dara savu melnos darbus. Uzcelsim sienu starp sevi un viņiem. Neļausim tiem nokaut savus sapņus un ticību sev. Ticēsim sev un mums viss izdosies!