Oksfordas universitātes filozofijas lekcijas sākumā profesors uz galda salika dažādus priekšmetus.
Lekciju viņš sāka neko nesakot, paņēma palielu stikla trauku un piepildīja to ar golfa bumbiņām.
Viņš jautāja studentiem: - “Vai trauks ir pilns?”
Visi atbildēja piekrītoši - esot gan.
Tad profesors paņēma kastīti ar olīšiem un iebēra tos traukā. Oļi sabira starp golfa bumbiņām līdz pat augšai.
Viņš atkal jautāja studentiem: - “Vai trauks ir pilns?”
Studentiem nācās atkal piekrist.
Tad profesors paņēma kastīti ar smiltīm un sabēra tās traukā.
Smiltis sabira starp bumbiņām un oļiem līdz pat malām.
Un viņš no jauna jautāja studentiem, vai viņi piekrīt, ka nu trauks ir pilns līdz augšai.
Uz to studenti atbildēja ar vienprātīgu “Jā!”.
Tad profesors uzlika uz galda divas alus pudeles, vienu atvēra un izlēja uz bumbiņām, olīšiem un smiltīm. Studentiem ar gavilēm nācās konstatēt - trauks atkal no jauna ir piepildīts.
“Un tagad!”, turpināja profesors, kad vispārējā jautrība bija mitējusies, - “Es gribu, lai jūs atzītu, ka šis trauks atspoguļo jūsu dzīvi. Golfa bumbas ir svarīgākās lietas tajā - ģimene, bērni, izglītība, veselība. Oļi ir pārējās lietas, kas svarīgas jūsu dzīvē - darbs, māja, draugi, auto, hobiji. Smiltis ir viss pārējais - mazās un nesvarīgās lietiņas, kuras piepilda jūsu ikdienu, bet bez kurām varat arī iztikt.
Padomājiet! Ja jūs vispirms sāksiet ar smiltīm, tad neatliks vairāk vieta ne oļiem, ne golfa bumbiņām. Tieši tā notiek arī ar jūsu dzīvi. Ja tērēsiet pārlieku daudz laika niekiem, jūs to nepiepildīsiet ar patiesi svarīgām lietām. Sāciet ar to, kas ir būtiski svarīgs.”
Viens students, pacēlis roku, iejautājās: - “Profesor, bet kāda visā ir alus nozīme?”
Profesors pasmaidīja un atbildēja: - “Ar to es gribēju jums parādīt - lai cik piepildīta būtu jūsu dzīve, tajā var atrasties vieta arī pāris aliņiem!”