Reiz dzīvoja cilvēks.
Viņam bija trīs cilvēcīgi sapņi - strādāt labi apmaksātu darbu, apprecēt skaistu sievieti un kļūt slavenam.
Reiz, kādā aukstā ziemas dienā, cilvēks devās uz darba pārrunām. Pēkšņi, viņa priekšā paklupa un nokrita kāds padzīvojis vīrs. Cilvēks paskatījās uz pakritušo un nodomāja - laikam piedzēries, un apgāja viņam ar līkumu.
Tikšanās nebija veiksmīga, jo šo darbu viņš nedabūja.
Kādā vasaras vakarā cilvēks uz ielas apstājās, lai pavērotu ceļojošas cirka trupas priekšnesumu. Uzvedums bija brīnišķīgs. Pēc izrādes pie viņa pienāca nogrimmēta klaunādes māksliniece un jautāja - kā patika? Cilvēks runāties negribēja, pagriezās un aizgāja.
Reiz, vēsā un lietainā vakarā, cilvēks atgriezās mājās no drauga jubilejas. Viņš jutās piekusis un galvā bija tikai viena doma - karsta vanna un gulta. Pēkšņi, viņš izdzirdēja šņukstus. Raudāja sieviete. Bez lietussarga. Viena. Ieraudzījusi cilvēku, viņa vērsās pie viņa pēc palīdzības - esot sastrīdējusies ar draugu, aizskrējusi, bet atslēgas palikušas pie viņa. Vai viņš nepalīdzētu iekļūt dzīvoklī pa neaizvērto logu?
Cilvēks padomāja, bet galvā atgriezās ideja par vannu un gultu, un ... viņš pagāja garām sievietei.
Tā cilvēks nodzīvoja pelēku un neinteresantu mūžu, neīstenojot nevienu no saviem sapņiem... un nomira.
Nokļuvis aizsaulē, viņš satika savu Sargeņģeli.
- “Tu zini,” - viņš tam sūdzējās, - “ Es nodzīvoju tukšu dzīvi, neko no saviem sapņiem neīstenojot. Cik netaisnīgi!”
“Hm...”, nogrozīja galvu Sargeņģelis. “Mans draugs, es izdarīju visu, lai tavi sapņi piepildītos, taču no tevis bija vajadzīgas tikai trīs lietas: Tava ROKA, Tavas ACIS un Tava SIRDS.
Atceries cilvēku, kurš ziemā paslīdēja un nokrita uz ielas tavā priekšā? Tas bija tās kompānijas īpašnieks, kurā tu gribēji iekārtoties darbā. Tevi gaidīja žilbinoša karjera. Vienīgais, kas tika no tevis prasīts - tā bija tava ROKA.
Atceries sievieti no ceļojošās cirka trupas. Tu viņai iepatikies un aiz nogrimmētās mākslinieces slēpās jauna un pievilcīga sieviete. Jūs gaidīja skaista nākotne - ģimene, bērni, nevīstoša mīlestība. Viss, kas tika no tevis prasīts - tavas ACIS.
Atceries raudošo sievieti netālu no tavām namdurvīm? Tā bija pazīstama rakstniece, kurai pēc sāpīgās šķiršanās bija vajadzīgs vien dvēselisks atbalsts. Ja tu būtu viņai palīdzējis, tas būtu aprakstīts viņas sarakstītajā bestsellerī, un pateicībai tavs vārds būtu pieminēts grāmatas titullapā. Tu būtu kļuvis slavens, bet vienīgais, kas tika no tevis prasīts, tā bija tava SIRDS.
Tu biji neuzmanīgs, mans draugs!”