1100. gads, Vestminsteres abatija, Londona. Uzraksts uz kapakmens:
“Kad es biju jauns un brīvs un manai iztēlei nebija robežu, es sapņoju izmainīt pasauli.
Kad es kļuvu vecāks un gudrāks, es atklāju, ka pasaule nemainīsies, un tāpēc sašaurināju savus sapņus un nolēmu izmainīt tikai savu valsti. Bet arī tā šķita nesatricināma.
Kad es sasniedzu sirmu vecumu, ar pēdējiem, izmisīgajiem centieniem es nolēmu izmainīt tikai savu ģimeni, savus vistuvākos. Bet arī tas nenotika.
Un tagad, kad es guļu uz nāves gultas, esmu nonācis pie atziņas - ja es pirmām kārtām būtu izmainījis sevi, tad ar savu piemēru būtu spējis izmainīt arī savu ģimeni. Pateicoties savu tuvinieku iedvesmai un iedrošinājumam, es būtu spējis uzlabot savu valsti, un kas to lai zina - varbūt būtu izmainījis arī visu pasauli.”

Stāsts pārpublicēts no Sarmītes Pīkas profila Facebook.com
https://www.facebook.com/sarmite.pika