Zvaigžņotā zvaigžņoto sagaidīs,
Zvaigžņu mirdzumā gredzenus mīs. /F. Bārda/
*****
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl,
Kā rudens sauli.
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausis,
Kā stars mīl aci,
Kā puksties tavu sirdi mīl –
Es mīlu tevi. /Rainis/
*****
es tev atdošu savu spēku
savu miegu un bezmiegu došu
lai tikai tu redzētu logā
mēnesi nesāpošu
lai tikai tu justu ka tevī
maigums kā upe kūpēs
lai apaugtu zaļiem zariem
tās rūpes ko nenorūpēs /K. Skujenieks/
*****
Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt. /I. Ziedonis/
*****
Mīlestībā tāds ir likums:
Visu ņem un visu dod.
Liels un augsts ir tāda tikums,
Kas patiesi mīlēt prot. /J. Janševskis/
*****
Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu lapu laipu ved!
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met. /Ā. Elksne/
*****
Mīlas rokā ir divi svari:
Zemes un debesu.
Tie katru dienu viens otro mēru.
Gan mīla, gan naidā zvēro,
Viens otru saldināt, sāpinot,
Viens otru kāpinot
Pāri pār cilvēka iespēju. /Aspazija/
*****
Mana plauksta tavās
Un pasaulē nav vairs auksti.
Kā pieneņu saulītes pļavās,
Tā līdzi plaukstu.
Tava plauksta manās
Un pasaulē nav vairs auksti.
Kā bērzi pavasaros,
Tā pumpurodams plauksti.

Iet divi cilvēki blakus
Pa sava likteņa taku. /G. Salna/
*****
Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sakusušas
debesis un zeme zied.
Un tur pa vidu – jūsu mīlestība iet.
Jūs baltu dvēseli zem kājām
viņai paklājiet. /O. Vācietis/