Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.
Sīkdatnes!
Jā, Satiecmani.lv arī izmanto sīkdatnes. Šis ir obligāts paziņojums, tāpēc piedod, aizmirsti un aizver vai arī dodies uz sava pārlūka iestatījumiem, lai pārvaldītu šo procesu. Sīkdatnes neietver nekādu tev svarīgu informāciju, bet tās nepieciešamas, lai tu varētu šo un citas lapas lietot.
AizvērtUzzināt vairāk
