Gaiši, gaiši uguns deg,
Tavā mājas lodziņā.
Tur laimīte dzīvi raksta,
Mazajai meitiņai.

Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad viņš būs
Meitām siržu lauzējiņš.

Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa,
Mūžiņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara –
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!

Pagaidiet, lieli kungi,
Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši stūri turēs viņš.

Liec, Laimiņa, baltu ziedu
Mazajā rociņā –
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo.

Eima, kūmas padancot
Istabiņas vidiņā,
Lai tas mūsu krustdēliņš
Drīzi tek kājiņām.

Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.

Tā sacīja meža māte,
Pa siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši.
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!