“Es ar nepacietību gaidu nākamo nedēļu…” tieši šādiem vārdiem no skatītājiem vēl otrdien atvadījās Mārtiņš Ķibilds LTV raidījumā “Kultūrdeva”. Nākamā nedēļa pienāks bez viņa…. Nekad nevaram zināt, cik liela “deva” dzīves mums paredzēta. Katrā ziņā, Mārtiņam Ķibildam tā bija tik ļoti par īsu.. skatītājiem pietrūks viņa zināšanu, domu, šarma un tikai viņam vienam raksturīgā starojuma un izteiksmes veida,” par negaidīto Tv raidījumu veidotāja un vadītāja Mārtiņa Ķibilda pēkšņo aiziešanu vakar pauda “Panorāmas” vadītāja Laura Vonda. 

Lūk, daži citāti no Mārtiņa Ķibildā teiktā šī gada augustā portālam pieturpunkti.com.

Man ir teorija, kas pat nav teorija, bet tīrā matemātika – ja mēs rēķinam, ka cilvēkam aktīvais dzīves periods ir no 20 – 60 gadiem, tad tie 40 ir precīzi pa vidu. Un tad, kad tu stāvi pa vidu, tu vislabāk vari redzēt gan to, kas tev ir aiz muguras, gan to, kas tev priekšā

Es riktīgi izbaudu to, ka varu darīt lietas tā lēnām. Un es neapgrūtinu sevi ar laika uzskaiti, tāpēc nevaru pateikt, cik laika aizņem viena raidījuma tapšana. Tas izklausās slikti, bet šādā ziņā priekš manis laikam nav vērtības. Man vērtība ir tas, kā es šo laiku piepildu.

Man ir baigi paveicies ar darbu, jo kombinācijā ar manu pētnieka dabu tas ļauj ļoti daudz ko jaunu uzzināt. Man nenormāli patīk tas, ko es daru. Es vienkārši to mīlu un kaifoju no šī darba.
Mani daudz kas kaitina. Es vispār esmu tāds ļoti piekasīgs cilvēks. Viena lieta, kas ir globāla un attiecināma uz daudzām jomām – diletantisms. Mēs visapkārt redzam tik daudz cilvēkus, kuri ir ne savā vietā un dara lietas, kuras viņiem nedrīkstētu uzticēt. BET – dara.

Es pilnīgi noteikti nebūtu sūdīgākais saeimas deputāts. Bet es zinu, ka, kamēr manī būs veselais saprāts, es uz turieni neiešu. Tieši tāpēc, ka es uzskatu – es šim darbam neesmu piemērots. Tas, ka neesmu uz mutes kritis, nav pietiekama kvalifikācija, lai rakstītu likumus, kuri pēc tam ietekmēs citu cilvēku dzīves. Bet ļoti daudzi uz turieni iet tieši tāpēc, ka viņiem ir šī viena, šķietami pietiekošā kvalifikācija – spēja gudri runāt.

Man ļoti gribētos saglabāt tādu veselību un saprātu, lai es arī 60 un 70 gados varētu darīt to, ko daru tagad. Tādā ziņā es pilnīgi noteikti neskatos uz pensiju kā uz deadline, kuram pienākot, es beidzot varēšu līksmi aizmest visus papīrus pa gaisu un nodoties daiļdārzniecībai. Pats galvenais protams ir, lai strādā galva. Cilvēki tomēr ar vecumu izmainās, tāpēc man ļoti negribētos pazaudēt spēju pašam objektīvi paskatīties uz to, ko es daru.