“Katram ir jāuzņemas atbildība par savas apziņas saturu,” saka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 

Ieslīgt pašnožēlā – tas ir slidens ceļš. Domām ir tendence kamolā velties. Interesanti, ka dainās ļoti daudz sieviešu dziesmu saistītas ar sāpīgiem pārdzīvojumiem, visvairāk nevalodām – acīmredzot mūsu tautai dziļi asinīs ir citu cilvēku ļauna aprunāšana un apmelošana.

Dainas parāda, ka cilvēki smagos brīžos izraudājās, bet tad «lika bēdu zem akmeņa un pāri gāja dziedādami».

Tā ir dziļa tautas gudrība, tā rāda psiholoģiskus aizsargmehānismus, kas palīdz cilvēkam iegūt izturību. Ne vienmēr tas notiek automātiski. Negatīvas domas smadzenēs aizņem vietu. Bet uzmanību mēs varam vērst tikai uz kaut ko vienu. Ja domājam par ko jauku, iepriecinošu, paliek silti ap sirdi. Apziņa ir piepildīta ar prieku un negatīvās domas netiek klāt. Tās jāuztver kā meža zvēri, kas uzglūn un grasās uzklupt. Gluži kā agrāk cilvēkam vajadzēja saglabāt modrību, lai viņš nekļūtu par upuri kādam meža zvēram, modernam cilvēkam jābūt modram pret savām domām. Tām ir milzīgs spēks. Ja cilvēkam ir kāds mērķis, kas nav savtīgs un citiem nedara pāri, to vizualizējot un uz to koncentrējas, brīnumainā kārtā tas realizējas.

Citāts no:

Lai grūtības kalpo par dzinējspēku — 12 Vairas Vīķes-Freibergas atziņas