Bailes nav nekas cits kā mīlestības trūkums. Mīli un aizmirsti par bailēm. Ja tava mīlestība ir īsta, bailes izgaist.

Mīlestībā cilvēks iztaisno plecus, bailēs saraujas čokurā. Bailēs cilvēks kļūst noslēgts, mīlestībā atveras. Bailēs cilvēks šaubās, mīlestībā – uzticas.

Parasti cilvēki mīl tikai tad, ja ir izpildīti viņu nosacījumi. Viņi saka: – Tev jābūt tādam un tādam, tikai tad es tevi mīlēšu. Māte saka bērnam: – Es mīlēšu tevi tikai tad, ja tu labi uzvedīsies. Sieva saka vīram: – Tev jābūt, lūk, tādam, tikai tad es varēšu tevi mīlēt. Katrs rada noteikumus. Un mīlestība zūd.

Mīli bez noteikumiem. Ja tev prātā ir kādi nosacījumi, tu nekad nespēsi mīlēt. Šie nosacījumi kļūs par šķēršļiem.

Mīlestība ir izeja uz pasauli, kurā nav robežu, kura nekad nebeidzas. Mīlestība sākas, bet nebeidzas nekad. Tai ir sākums, bet nav beigu.

Mīlestība ir alķīmiska parādība, tieši tāpat kā ūdeņradis un skābeklis satiekoties rada jaunu parādību – ūdeni. Tev var būt skābeklis un tev var būt ūdeņradis, bet, ja tev ir slāpes, tie būs nederīgi. Tev var būt skābeklis, cik uziet, cik uziet ūdeņradis, bet slāpes nepāries.

Mīlestība ir ļoti vienkārša. Mīlestība mājo ikvienā. Tai vienkārši jāļauj augt. Lai gan mīlestības sēkla ir iesēta katrā cilvēkā, tikai daži laimīgie var priecāties par mīlestības ziediem. Tā tas ir tāpēc, ka mēs neļaujam mīlestības sēklai augt. Mēs meklējam mīlestību, bet nevēlamies to dot. Mīlestība aug tad, kad to dāvā, nevis tad, kad to meklē.

Mīlestība nav kaisle, tā nav emocija. Mīlestība ir ļoti dziļa izpratne, ka kāds zināmā mērā pilnīgo, pabeidz tevi. Kāds tevi padara par noslēgtu apli. Otra klātbūtne palielina tavu klātbūtni. Mīlestība dod tev brīvību būt sev pašam, tās nav īpašuma jūtas.