Trīs dēlu un meitas tēta Māra Oltes atziņas par ģimeni un bērniem:

Tev var būt kaudze naudas, tu vari darīt visādus brīnumus, bet vienīgais, kas tevi turpina, ir tavi bērni. Ne mūsu nami, ne atombumbas, ne talanti netiek cauri filtram. Mēs turpināmies savos bērnos. Tas ir vienīgais veids, kā saglabāt savus gēnus, iedabas un pasaules uztveri.

*****

Nepietiek, ka bērns brauc ar velosipēdu, peld, iet mežā vai sēž pie datora. Tavs, kā vecāka uzdevums ir iedot vēl arī virsuzdevumu, lai pasākumam ir jēga.

*****

ir ļoti svarīgi, ja bērns spēlējas smilšu kastē, kurā no rīta pakakājis kaķis. Cilvēkam ir jānonāk sasaistē ar brutālām un naturālām lietām – kakām, skrāpējumiem un apdedzinātiem matiem.

*****

Esmu piedzīvojis to, ka puikas mani pasūta. Viņi pateica, ka saprot, ko ar orientēšanos vēlos parādīt, bet pagaidām viņiem citas lietas ir svarīgākas. Un man nav tiesību iebilst. Vienkārši dzīvo un ceri, ka esi bērnos ielicis pareizo kodeksu. Ļauj tiem būt. To ir grūti izdarīt. Bet es cenšos.

*****

Man dzīvē ļoti palīdzēja tas, ko uzzināju Indijā, proti, ka ziloņu meitenītes piedzimst divdesmit mēnešos, bet ziloņu puikas divdesmit četros. Man kā biologam tas daudz ko paskaidro par vīriešu trauslo iedomību. Lai gan vīriešu mērķi ir lielāki, tie paši par sevi ir vieglāk ievainojami un nokaujami.

*****

Audzinot meitu, beidzot kaut ko var saprast no sievietēm, jo te nevalda ne iekāre, ne mātes un dēla attiecības.

*****
Lai vecāki nemaz nestāsta, ka izglītības sistēma ir vainīga pie viņu bērnu izglītotības. Cilvēk, paskaties uz sevi! Ko tu pats dari? Sēdi kā lunis telefonā vai datorā un meklē atšķirības starp delfiem, tvnetu un apollo. Bet brīdī, kad tev pienāk bērns ar savu jautājumu, tu sūti viņu ratā, sakot: esmu aizņemts! No tā arī tupums veidojas.

Es ne pārāk daudz uztraucos par skolas dotajām atzīmēm. Ja uztrauktos no sirds, man būtu jāpakaras. Elle vaļā, kā tiem maniem nabaga puikām tur iet.

*****

Es vairs neķeru kreņķi no ārpasaules un nenesu to mājās. Ģimenes sajūta jātur tīra. Pasaule mūs mierā neliek.