Cilvēks glabā sevī jūras klusumu, zemes troksni un gaisa mūziku.

*****
Folianti nodzeltē, pilsētu spožums nobāl, bet dabas grāmata ik gadus iznāk jaunā izdevumā.

*****
Daba ir vienīgā grāmata, kurai visas lapas liela satura pilnas.

*****
Puķes ir dabas skaistākie vārdi un hieroglifi, ar kuriem tā dara zināmu, cik mēs tai esam mīļi.

*****
Daba nav svētnīca, bet darbnīca, un cilvēks tajā ir strādnieks.

*****
Daba ir lielā, dievišķā mūzika. Kad atrodieties dabā, ieklausaties, jo tur viss muzicē. Mūziķis ar smalku dzirdi tur saklausīs tādu mūziku, kādu tas nekur citur nedzirdēs. Ar mūzikas palīdzību cilvēkam daba kļūst dzīva: akmeņi, koki, vējš, strauti runā savu valodu.

*****
Daba nemēdz jokot, tā vienmēr ir patiesa, vienmēr nopietna, vienmēr stingra: tai vienmēr ir taisnība, kļūdas un maldus izraisa cilvēki.

*****
Ļausim dabai rīkoties pēc tās ieskatiem: tā labāk par mums zina, kas tai ir jādara.

*****
Nākamreiz, kad saulriets nozags tev elpu, vai kad puķu pļava atņems tev vārdus, paliec tur, kur tu esi. Nesaki neko un klausies kā debesis čukst: “Vai tev tas patīk? Es to paveicu tieši priekš tevis.”

*****
Daba nekad nav sliktāka par mākslu, – tieši tāpēc māksla atdarina dabu.